10/06/2022
Šoreiz par to, ka "zirgam jāzina robežas". Kā viņš tās uzzina? Protams, pētot un mācoties, kā jebko citu.
Mēs varam viņam atvieglot veicamās izvēles, nevis sodot par nevēlamajām uzvedībām, bet jau laikus iemācīt vienkāršas pamata uzvedības, kas strādās krīzes situācijā. Ar pozitīvo pastiprinājumu iemācīta rīcība bieži būs patīkamāka izvēle kā reflekss bēgt vai cīnīties.
🔸
✍️"Jā, protams, zirgi pārbauda robežas; taču es to saucu vienkārši par mācīšanos. Ja viņi nepārbaudītu robežas, viņi neuzzinātu, kur šīs robežas atrodas. 🤔
Jā, robežu pārbaude ir komunikācija.
Viņu uzvedība liecina, ka zirgi vai nu nezina, kur ir robežas konkrētā situācijā un kā iegūt to, ko viņi vēlas, vai arī viņiem ir vajadzīgas cita veida robežas.
Cilvēki pieļauj kļūdu, domājot, ka robežas ir jānosaka. Gluži pretēji, robežām jābūt dinamiskām. Tās mainās atkarībā no laika, pieredzes, vides, vecuma un individuālās situācijas.
Cilvēki nosaka "robežas", kas ir neredzamas zirgiem, tomēr sagaida, ka zirgi uzzinās, kur atrodas šīs neredzamās robežas. Zirgi var tikai sajust savu ceļu, uzzināt, kas darbojas, kāda uzvedība uzlabo viņu pašu pieredzi un uzvedību, kāda - nē. 🙈
Kad zirgi "pārbauda" robežas, viņi jautā, kas šajā situācijā darbojas. Vai arī pauž, ka kāda no robežām rada viņiem neērtības vai ierobežo viņu vajadzības dabiskā veidā reaģēt uz cilvēku noteiktajām robežām.
"Man ir bail, taču es nedrīkstu bēgt, spert vai kost." Kā lai zirgu dzimtas dzīvnieki pauž bailes, ko viņi jūt, turklāt ievērojot robežas? Viņu bailes rada kustību vai citu uzvedību, bet apmācība liek dzīvniekam mēģināt palikt viņiem uzliktajās robežās.
Nemēģināšu teikt, ka "barā" nebūs ierobežojumu drošībai un harmonijai, tikai to, ka robežu pārbaude ir normāla, dabiska un nepieciešama, lai mācītos un izdzīvotu. Mums ir labāk jāsaprot šis process un jābūt konsekventākiem un pārdomātākiem savā pieejā, lai noteiktu drošas robežas zirgu uzvedībai pieradināšanā. Mums jāstrādā tā, lai dzīvnieks varētu droši uzdot jautājumus, mācīties un pārbaudīt robežas, kā arī viņam veidojas uzticēšanās, pārliecība un problēmu risināšanas prasmes, lai to darītu mierīgi."
Yes, of course, equines test boundaries; however, I simply call this learning. If they didn't test limits, they wouldn't know where those boundaries were. 🤔
Yes, boundary testing is communication.
Their behaviour tells us that horses either don't know where the boundaries are in a particular situation and how to get the things they need or that they need different boundaries.
People make the mistake of thinking boundaries should be fixed. On the contrary, boundaries should be dynamic. They change with time, experience, environment, age and individual situation.
Humans set "Boundaries" that are invisible to equines, yet equines are expected to learn where those invisible boundaries lie. Horses can only feel their way, learn what works, what behaviour enhances their own experience and those behaviours that do not. 🙈
When horses "test" the boundaries, they are asking what works here in this situation? Or expressing that a known limit makes them uncomfortable or restricts their needs to respond to their human imposed boundaries in a natural way.
"I am scared, but I am not allowed to run away, kick, bite." How do equids express the fear they feel and stay within boundaries? Their fear creates movement or behaviour while learning forces the animal to try and stay within boundaries imposed on them.
Not to say that there shouldn't be boundaries for safety and harmony in the "herd" only that testing boundaries is normal, natural, and needed to learn and survive. We need to understand the process better and be more consistent and thoughtful in our approach to establishing the safe boundaries of equine behaviour in domestication. We need to work in a way that allows the animal to ask questions, learn and test boundaries safely and have the trust, confidence and problem-solving skills to do so calmly.
