27/11/2021
Labvakar!
Klāt ir ziemas vakari un turpmāk es vēlos nedaudz ar jums parunāt par sevi un par to kā mani audzina mana saimniecīte. Bet, protams, visam sākumā un ievadam iepazīsimies. Turpini paritināt telefonu uz leju :)
Mani sauc Onikss, un es esmu nepilnus deviņus mēnešus jauns melnais labradors retrīvers. Manī riņķos internacionālas asinis. Tā nu man ir paveicies, jo arī mana saimiece līdz galam ne jūtas, ne ir tāda stabila latviete. Tā nu mēs perfekti saderam, karsti kā ogles. Mans vārds ir ar nozīmi un vēstījumu kā tas akmens, kurā es esmu nosaukts - dārgakmens onikss. Mana saimniece ilgi domāja un meklēja man vārdu kādā nosaukt kad atbrauks pakaļ uz Priekuļiem, bet audzētāja Linda Kļaviņa, kas ir manas mammas un pārējo radu priekšniece, bija tik ļoti labi parūpējusies par mūsu cilts vārdiem, ka saimniece izpētot Oniksa vēstījumu stingri pieturējās, ka ciltsrakstu vārds paliks uz mūžu mūžiem un punkts. Manā ciltī ir brūni brāļi un māsas, bet es un viena māsa Pērle ieguvām tēta gēnu un nesam viņa melno kažoku. Mūs katru atrada sirds gudrs cilvēks ar patiesu mīlestību pret suņiem. Viena māsa Donniņa dzīvo pat dažu kilometru attālumā no manis un siltākos brīžos mēs izmetam pa kādam kūlenim plašā laukā. Es jau cenšos viņu kā trauslāku būtni maigi izklaidēt, bet jūs jau ziniet kā tiem stipriem dzimumiem brīžiem iet, nejūt spēku, svara pārākumu un viņai gadās kāda traumiņa. Bet nekas, spīdēs saule un mēs tiksimies atkal biežāk. Cerams nākamajā vasarā arī tiksim kopā nopelst kādā dīķī! Viens mans brālis pat emigrēja pāri jūrai, kas zina varbūt kādreiz tiksimies kādā ''Dogs world show'' :))) es uz to eju!
Šajās bildēs es esmu mazs, pūkains un nevainīgs ''putniņš'', tā vismaz mana saimniece saka, tagad jau blēņas iet ne pa jokam, variet iedomāties sevi 15 gadu vecumā? Nu, tad tā ir tagad ar mani. Izjaukts dīvāns, sagrauzta galda kāja un caurums sienā ir mani pēdējās nedēļas sasniegumi. Visam savs briedums, es jums saku, arī man tāds būs. Laine mani ļoti mīl, viņa daudz un ilgi nespēj dusmoties uz mani, bet kad dusmojas, tad manas austiņas un actiņas ir kā mazam meža draugam ''trusītim''... žēluma gals. :)
Šovakar tas būs viss, bet nekur nepazūdi, es turpināšu un jau pavisam drīz!
Slapjas bučas,
Dārgumu dievs Onikss
Foto: Linda Kļaviņa