22/11/2024
Kas ir pēdu meklēšana?
Pēdu meklēšanas suns, kā to var saprast pēc nosaukuma, iet pa konkrēta cilvēka pēdām, vairāk vai mazāk atkārtojot cilvēka maršrutu. Tiek pieņemts, ka sunim nevajadzētu pārslēgties uz citām pēdām un nevajadzētu pievērst uzmanību dažādiem traucējošiem faktoriem.
Pastāv divi pēdu meklēšanas veidi: trackings un trailings. Klasiskajā vai sporta trekingā tiek pieņemts, ka suns pilnībā atkārto cilvēka pārvietošanās maršrutu, neatkāpjoties tālu no viņa pēdu nospieduma. Trekingā vissvarīgākais ir precīzi atkārtot cilvēka pārvietošanās maršrutu. Treilingā sunim tiek dota daudz lielāka brīvība – mēs pieņemam, ka visaugstākā smaržas koncentrācija ne vienmēr ir tieši pie pēdu nospieduma, tādējādi suns strādā šaurā "smaržu koridorā", var saīsināt līkumus, zināmās robežās atkāpties no pēdām, bet galvenais sunim ir atrast cilvēku, izmantojot viņa smaržu, kas palikusi uz zemes virsmas.
Mēs nodarbojamies ar treilingu.
Pirmais, ko mēs darām, liekot sunim sekot pa pēdām, mēs “aktivizējam” tā medību instinktu. Principā suns medī tāpat, kā to dara vilks, medījot stirnu, taču mūsu suņi medījuma vietā “medī” cilvēku.
Mēs sākam apmācību ar nelielām “ķeršanas spēlēm”, kad cilvēks kaitina suni ar ēdienu vai mantiņu un aiziet mežā. Suns dzenas pakaļ cilvēkam, jo redzēja, kur viņš aizgāja, un paņēma līdzi suņa gardumu. Tas pagaidām vēl nav pēdu darbs. Šādā jautrajā spēlē, imitējot medības, mēs aktivizējam pakaļdzīšanās instinktu un medību azartu, padarot "medījumu" (aizgājušo cilvēku) par kaut ko ļoti vērtīgu.
Jau no pašas pirmās “ķeršanas spēles” mēs izmantojam smaržas paraugu (kāds priekšmets ar tā cilvēka smaržu, kurš jāatrod). Pirms doties mežā, cilvēks atstāj zemē netālu no suņa kādu savu priekšmetu – tādā veidā suns pierod, ka pēdas sākas no šī parauga. Suņa prātā veidojas šādu notikumu ķēde: es saožu kādu priekšmetu, no šī priekšmeta sākas pēdas, es eju pa pēdām, urā, es atrodu cilvēku, urā, cilvēks mani apbalvo.
Ļoti ātri cilvēka aiziešana kļūst arvien mazāk redzama – suns praktiski vairs neredz aizejošo cilvēku. Un ko darīt, ja acis vairs nepalīdz? Pareizi, jāizmanto deguns. Tādējādi suns sāk strādāt ar degunu, taču tā joprojām nav īsta pēdu meklēšana, bet gan sarežģītāka sākotnējās “ķeršanas spēles” versija.
Un tad, kādā brīnišķīgā dienā suns nonāk starta punktā (un suns jau zina, ka tas ir starts, jo tas ir atkārtots vairākas reizes), bet cilvēka tur nav. Ir tikai lieta (tas pats smaržas paraugs). Ja viss ir kārtībā, suņa prātā jau ir izveidojusies notikumu ķēde: smaržas paraugs - pēdas – medījums (cilvēka atrašana). Suns startē no smaržas parauga, iet pa pēdām un nonāk pie cilvēka. Urā, pirmais mazais pēdu darbs!
Un tad sākas nopietns darbs pie suņa attīstības un tā saimnieka apmācības. Pēdu meklēšanas sunim nepieciešama koncentrēšanās spēja, izturība, mērķtiecība, tehniskās prasmes, lai atrisinātu pēdu "puzles", un vēl daudz kas cits. Bet saimniekam būs nepieciešams daudz spēka, laika, neatlaidības, humora izjūtas un vēlmes iemācīties lasīt suņa ķermeņa valodu. Un tad, iespējams, izdosies kaut kas neticams – divu mednieku komanda, kas kopā izseko medījumu, risina pēdu mīklas un saprot viens otru bez vārdiem.
Vai jūs interesē? Pierakstīties uz nodarbību www.nosework.lv
